Joomla!


Adrija

Adrija

Ceturtdiena, 25 jūlijs 2019 16:09

Līga Blaua “Vija Artmane. Sirdī palikušie”

Desmit gadus pēc grāmatas iznākšanas, otrreiz to izdodot Vijas Artmanes 90 gadu jubilejā, viņas toreizējos stāstus par viņai īpašajiem skatuves un filmu partneriem papildina to cilvēku atmiņas, kuriem Vija gan tolaik, gan vēl arvien ir īpaša un sirdī palikusi.  Līga Blaua    Viņa spīdoši nospēlēja Džūliju Lamberti. Bet vai kāda angļu aktrise spētu tā izdzīvot padomju primadonnas Vijas mūžu? Šaubos! Jo kaut kāda mūsdienu Džūlija pat visdrosmīgākajā fantāzijā nespētu uzburt tos laikmeta dotos apstākļus, kādos dzima, veidojās un tapa Latvijas teātra un kino zvaigzne...  Jānis Streičs    Nevar saprast, no kurienes viņai, vienkāršai meitenei, bez tēva lielā pieticībā augušai, nāca tāda izsmalcinātība. Var teikt, kā no gaisa nokritusi. Viņā bija tas ļoti īpašais, kas atšķīra viņu no citām aktrisēm un pacēla tām pāri.  Džemma Skulme    Mana māte ir noslēpums. Milzis Smiļģis šo trauslo, žilbinošo ziedu pamanīja un savam skatuves dievkalpojumam izvēlēja par gaišāko svecīti, kas pavisam drīz jau bija lāpa, tad bāka un nu jau arī zvaigzne — planēta Saules sistēmā.  Kaspars Dimiters    Esmu saviem vecākiem ļoti pateicīga. Man palaimējās, ka es piedzimu tik lieliskiem vecākiem, kas mani ārkārtīgi mīlēja. Man liekas, ka mani neviens nav mīlējis tik ļoti kā mamma.  Kristiāna Dimitere
Kāpēc viens pa dzīvi iet mirdzošām acīm, bet cits saskata tikai rūpes un nedienas? Mēs katrs agri vai vēlu sākam meklēt dzīves jēgu un savu ceļu šajā pasaulē. Un mēs katrs esam ceļā, ceļā pie sevis, pārbaudījumu un apjausmu ceļā. Un vēl viens ceļš ir svētceļnieka ceļš.  Šajā grāmatā ir tikšanās un sarunas par atklāsmēm, kādas gan ticīgajiem, gan skeptiskajiem ir radušās, pieņemot lēmumu par svētceļojumu un atklājot sevi no jauna Aglonas svētceļojumā.   Grāmatas autore ir Latgales žurnāla A12 redaktore Ināra Groce un paši svētceļotāji. Lai grāmatā paustās atklāsmes palīdz rast gaismu un prieku sev līdzās!
Lai godinātu un atzīmētu rakstnieces Kornēlijas Apškrūmas dzimšanas dienu un vērtīgo ieguldījumu latviešu literatūrā, apgāds “”Jumava”” izdevis dzejas grāmatu “Š"Šī zeme ir Dieva dāvana"”, kurā ir ietverta viņas jaunākā dzejas izlase ar 4 galvenajām nodaļām: —"Šī zeme ir Dieva dāvana”", “"Vairot gaismu ir pienākums”", "“Vienīgi dabas gadskārtu antenas uztur dvēseli dzīvu un spožu”" un “"Tu vienīgais— — kā spoža bērza tāss"”.  Grāmata ir veltījums latviešiem un Latvijas 100. dzimšanas dienai. Tās devīze ir “Latvijas vārdam mūsu sirdsapziņā jābūt dārgakmenim, kas nemitīgi jāspodrina domās un darbos!
Ceturtdiena, 25 jūlijs 2019 16:04

"Trakie deviņdesmitie”

Pārlasīt šīs intervijas nozīmē atgriezties nesenā Latvijas pagātnē un reizē citā pasaulē. “Tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam” deviņdesmitajos bija “Neatkarīgās Cīņas” savdabīgs zīmols. Daudzi viņu intervētie varoņi jau mūžībā. Ne visi — tāpat kā tolaik — dzīvo mums līdzās Latvijā. Apbrīnas vērts ir uzrunāto personu spektrs — pašu ministri un citvalstu vēstnieki, baņķieri un mūziķi, politiķi un režisori, uzņēmēji un dvēseļu gani. Visi viņi tā vai citādi līdzveidojuši valsti un sabiedrību, kurā šodien dzīvojam. 20. gadsimta deviņdesmitie bija laiks, kad vēl valdīja privatizācijas drudzis un rekets, pieprasīti okultisms un dzeltenā prese, izmisīgi meklēti drošības enkuri. Kur tagad esam nonākuši? Šo jautājumu sastādītājs uzdevis arī šajā krājumā iekļuvušajiem. Un vienlaikus pats spiests atzīt, ka no apjomīgā sarunu klāsta (382) gaužām grūti nācies atsijāt tikai 15. Krietna daļa no “Trakajos deviņdesmitajos” atkal uzrunātajiem — Raimonds Pauls, Guntis Gailītis, Egils Levits, Jānis Peters, Uldis Pīlēns, Monika Zīle — par sevi vēstījuši spilgti un pastāvīgi. Citi, piemēram, Juris Dalbiņš, Bruno Šteinbriks, Vjačeslavs Telešs, priekšplānos vairs retāk redzami. Un sarindoti visi viņi nevis pēc alfabēta vai rangiem, bet tolaik sniegto interviju secībā.  
Ceturtdiena, 25 jūlijs 2019 16:03

Kārlis Kurzemnieks “Mēmais kliedziens”

Medību laikā mežā netālu no ceļa tiek uziets svaigs apbedījums. To atrokot, atklājas, ka aprakts jaunas meitenes Agnetas līķis. Izmeklētāji, šķetinot acīmrredzamo noziegumu, konstatē, ka nogalinātā bijusi kurlmēma meitene, kas tikko absolvējusi vidusskolu. Pēc neilga laika pazūd viņas labākā draudzene Sandra. Izmeklētāji ir stupceļā, jo pazūd arī meiteņu skolotājs Olmanis, kurš mācījis datorzinības. Izmeklētāju rokās nonāk Agnetas soma ar datoru un grāmatu. Izdodas atšifrēt paroli un datorā atrast dokumentus par bērnu namu, no kura audžuğimenē kā zīdainis tikusi pieņemta Agneta. Kurš ir nogalinājis Agnetu, un kur pazudusi Sandra un skolotājs? Kas ir Agnetas bioloğiskie vecāki? Un vai viņiem ir saistība ar Agnetas nāvi?   Kārļa Kurzemnieka otrais romāns turpina stāstu par sevišķi svarīgu noziegumu izmeklētāju komandas darbu — Klāsa Ores vadībā strādās nule izglītību ieguvuši izmeklētāji.
Page 1 of 17