Grāmatnīca Jumava

Arnolds Auziņš "Pūcei aste noziedēja"

Ja iedomājas kaut ko nepaveicamu, saka; "Kad cirvja kātam lapas plauks"vai "Kad pūcei aste ziedēs". Arnolds Auziņš izvēlējās par sava romāna nosaukumu "Pūcei aste noziedēja", jo notika negaidītais - latviešu meitene iemīlējās guculī, kas pēc 1969. gada lielās rudens vētras atbrauca uz Kurzemi zāģēt kritušos kokus. Padomju laika nejēdzības ir fons, uz kura risinās jauniešu attiecības - mīlestība, greizsirdība un visādi pārpratumi. Principiāliem cilvēkiem nekad nav bijusi viegla dzīve, turklāt nāk klāt arī sarežģījumi personiskajā dzīvē. Romāna galvenajam varonim - jaunam zootehniķim jāiztur daudzi pārbaudījumi, viņš nesalūst, bet kļūst stiprāks.

Jānis Jaunsudrabiņš "Vēja ziedi"

Ik svētvakaru, gandrīz ik vakaru te nācu, bet nekad aiz meža nebija skaņu. Tās bija savāda klusuma pilnas naktis. Ap pusnakti izdzirdu kā vēsmu šalcam. No priedēm pacēlās apmiegojies vārnu pulks, aplaidās ap kapiem un sametās atkal atpakaļ melnajās mājās. Tad netālu no sevis uz celiņa es ieraudzīju Spodri. Kreisās rokas padusē tam bija vijole, un labajā viņš turēja melnu plat­mali. Es sēdēju ziedos, un man bija ap pleciem gaišs lakats. Domāju, ka Spodris mani neredz. Bet viņš nāca lēnām tuvāk un pusbalsī teica:
“Sveiki.”

Jānis Jaunsudrabiņš

"Gunāra Priedes dzīve un darbi (1987-2000)"

Šis sējums apkopo laika periodu no 1987. līdz 2000. gadam, kad Gunārs Priede aiziet mūžībā.
Tas ir īpašs laika posms Latvijas ― un ne tikai ― vēsturē. Laiks, kurš ir spēcīgāks par indivīdu. Laiks, kurš atnes brīvību. Laiks, kurš, no vienas puses, visu izkristalizē, jo tie, kas nav ar mums, ir pret mums, no otras – sajauc kopā, jo daudzi no skaļu vārdu runātājiem dažus gadus vēlāk izrādīsies neizturam pārbaudi ar varu un naudu.
Gunārs Priede šai laikā raksta ne tikai dienasgrāmatu, bet arī lugas, tomēr lugas izrādās teātrim nevajadzīgas. Tās aizvien interesantākas kļūst tieši tagad, jo fiksē savu laiku, sociālo iekārtu un morālo vērtību maiņu, cilvēku noslāņošanos, spēju un nespēju pielāgoties lielajām norisēm sabiedrībā, vēlmi un arī nevēlēšanos to darīt. Cita starpā, tie, kas nevar un negrib pielāgoties jaunajam, ne vienmēr ir retrogradi vai stagnāti, dažreiz viņi vienkārši mēģina saglabāt vērtīgāko no sava laika. Arī no šāda skatupunkta vērts lasīt Priedes lugas.
Toties šī laika posma dienasgrāmata ir zelta ādere katram, kuru interesē Latvijas jaunāko laiku vēsture un kultūra, jo, pateicoties Gunāra Priedes pieradumam fiksēt ikdienu, mēs iegūstam laikmeta panorāmu, turklāt tāda laikmeta, kuru fiksējis retais cilvēks, jo – nebija jau laika.

Ieva Struka, dr.art

Juris Lorencs "Ceļi un cilvēki"

Šī grāmata iepazīstinās ar rakstniekiem Polu Boulzu, Radjerdu Kiplingu un Lorensu Darelu, fiziķiem Nilsu Boru un Ļevu Landau, kinorežisori Lēniju Rīfenštāli, sapņotāju par tālām pasaulēm Konstantīnu Ciolkovski un Krievijas imperatoru Pēteri I. Tā aizvedīs uz Maroku, Indiju, Krieviju, Dāniju, Vāciju, Ēģipti un Sudānu. Uz vietām, kur šie cilvēki dzīvoja, radīja un mīlēja.

Imants Bunkšs "Brīnumola"

Stāsts par Durbertu ir īpašs un personisks. Ērgļu ģimenes gaitām mēs sākām sekot jau ziemā, kad tie tikko bija uzsākuši ligzdas būvēšanu, un beidzām rudenī, kad jaunais putns devās savās gaitās. Durbertas gaitām sekoja līdzi ne tikai skatītāji no Latvijas — norises ligzdā tika skatītas vairāk nekā septiņus miljonus reižu no vairāk nekā 100 dažādām valstīm. Līdz šim tā ir bijusi populārākā no visām Latvijā uzstādītajām dabas tiešraižu kamerām.Durbes ērgļu ligzda interesēja ne tikai pētniekus — tā atklāja putnu pasaules burvību arī cilvēkiem, kas līdz tam par putniem īpaši neinteresējās. Interneta forumos tā spēja apvienot domubiedru grupas, kas ne tikai juta līdzi, bet arī uzdeva jautājumus, meklēja atbildes un noteikti daudz ko iemācījās. Paldies Imantam, vienam no “forumiešiem”, par šo grāmatu!

Ornitologs Jānis Ķuze

Gina Viegliņa "Dievs, piedod!"

Romāns “Dievs, piedod!” daļēji ir izdomāts, daļēji balstās uz kāda šofera dēla — viņam šodien ir pāri septiņdesmit — stāstījumu par atrasto meitenīti koferī. Toreiz Latgalē, viņu pagastā, cilvēki bija uztraukušies un rosījās kā skudras. Skrēja no mājas uz māju ar jauno ziņu — bērns koferī. Tas vēl nebija pieredzēts.
Gina Viegliņa atzīst: “Vienmēr esmu domājusi, kā māte, sieviete varēja — un var arī šodien — pamest savu miesas augli? Kāpēc pameta savu bērniņu, kuru gaidīja veselus deviņus mēnešus? Pēc ilgām pārdomām pievērsos meitenes priekšteču dzīves gājumam, kas kā bumerangs skāra ikvienu no viņiem. Arī atradeni.”

Romāns “Dievs, piedod!” aizsāk kādas ģimenes sieviešu hroniku, kas aptver četras paaudzes, un faktiski ir romāna “Atradene un eņģelis” (izdota apgādā “Jumava” 2016. gadā) pirmā daļa.

Ēriks Hānbergs "Labie gariņi"

Sētnieki, pastnieki, dārznieki, ceļu uzturētāji agri jo agri iekustina dienu. Ugunsdzēsēji jebkurā diennakts stundā gatavi traukties.
Labie gariņi!
Viņiem veltīta šī grāmata: portretējot un apvijot ar intriģējošiem stāstījumiem par visādībām Grobiņas novadā sendienās un mūsdienās.
                                    Autors

Inguna Roga-Saulīte "Ābolu dūmi"

Cenšoties glābt labāko draugu, britu kareivis Noa Afganistānā piedzīvo sprādzienu un nonāk slimnīcā kritiskā stāvoklī. Pēc rehabilitācijas Noa cīnās par vēlmi dzīvot. Kad ievainots ķermenis un dvēsele, kur rast spēku dzīvot tālāk?
Nejaušība vai liktenis jauno vīrieti aizved uz Horvātiju. Izglābjot svešinieci no algotu slepkavu uzbrukuma, Noa kļūst par mafijas klana pēcteces Katarinas miesassargu. Viņš nežēlo sevi, lai sargātu Katarinas dzīvību un drošību. Līdz tas kļūst pārāk sarežģīti, jo traucē vīrieša pagātne, greizsirdība un nepārvarama vēlme pēc sievietes, no kuras jāturas pēc iespējas tālāk.
Vai ticībai ir sēkla, no kuras tā atkal spēj izaugt, kad šķietami mirusi pašā dvēselē? Vai pašaizliedzīga mīlestība sniedz patvērumu? Vai vēlme atriebties neatņem veselo saprātu?

“Pamodos no neticami dzīva sapņa, kurā redzēju stāsta sižetu līdz pēdējam margu dizainam, galveno varoņu vārdiem un viņu izskatam. Tiešām — tik banāli, tomēr spilgti un neizdzēšami. Sāku pierakstīt. Pirmo reizi gribēju nodarbi mest pie malas, kad zaudēju elektroniskos datus. No aprakstītām papīra strēmelītēm nācās rakstīto atjaunot. Otro reizi — pēc sapnī redzētajām dabas ainavām izsecināju, ka stāsts noris Armēnijā. Tikos ar armēņiem, lai pārrunātu šīs tautas paražas, tradīcijas, vēsturi. Pētīju visu iespējamo informāciju, taču mani nepameta sajūta, ka kaut kas nav kārtībā... Pēc kādas sarunas steidzos mājās, lai interneta vidē meklētu attēlus, un atradu tieši tādu ainavu, kādu redzēju sapnī. Un tā nebija Armēnija, bet Horvātija... Vīrs mani mudināja nepadoties. Un sapņa tēli, kas visus šos trīs gadus dzīvoja līdzās, gaidot, kad izstāstīšu viņu stāstu. Nu esmu to izdarījusi.”

Inguna Roga-Saulīte

Ojārs Spārītis "Zlēku baznīca"

Cik daudz redzīgam cilvēkam var pasacīt tas, ko viņš redz, vienkārši ienākot baznīcā!
Šis izdevums mūs ved aizraujošā ceļojumā caur vienu dievnamu, protams, ļoti īpašu – Zlēku baznīcu. Izrādās, ka rūpīga iepazīšanās ar vienu dievnamu var kļūt par atslēdziņu, kas atver plašākas durvis Latvijas vēsturē. Protams, ja mūs pavada tik īpašs gids – profesors Ojārs Spārītis – izcilākais dievnamu interjeru un vēstures eksperts Latvijā.

Juris Rubenis,
Dr. theol., LELB mācītājs,
diplomēts kontemplācijas/meditācijas skolotājs

Juris Sārnis "Atmiņas neizgaist"

1949. gads ir viena no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē. Martā lopu vagonos sadzen un svešumā aizved tūkstošiem latviešu ģimeņu. Baumas par draudošajām briesmām klīdušas jau sen, gudrākie saimnieki uz laiku pametuši savas saimniecības, aizbraucot paciemoties pie radiem vai kur tālāk. Bet daudzi baisajām prognozēm nav ticējuši līdz pēdējam brīdim, kad nakts vidū uzcelti no miega un aizvesti ar to, kas pie rokas. Sētās rej pamestie suņi, mauj neslauktās govis...

Taču dzīve neapstājas arī smagos un nemierīgos laikos — zeme jāar, kartupeļi jāstāda, krāsnis jāmūrē, tāpēc Eidim darba netrūkst. Viņam ir prasmīgas rokas un atsaucīga sirds, un šādas īpašības cilvēki prot novērtēt, pat ja reizēm sākumā nodomā — ko nu tāds jauns puika var prast un zpēt! Reizēm dienas izrādās par īsu, lai visu pagūtu, un tad darbīgais puisis ņem talkā nakts stundas. Pavisam negaidot Eida dzīvē ienāk mīlestība – Gaujas meitene Ilze, vidusskolniece ar dedzīgām acīm un cerību pilnu sirdi. Vai viņu mīlestībai būs lemts izdzīvot, spītējot līdzcilvēku skaudībai, neziņai par nākotni un daudziem tūkstošiem kilometru, kas uz laiku izšķir jaunos ļaudis?

Page 1 of 8

Atbalstītāji