Vjačka Ceļešs “Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920–1990”
Baltkrievu mākslinieku biedrības vadītāja un gleznotāja Vjačkas Ceļeša ilgu gadu gaitā veiktais pētījums un grāmatā apkopotais materiālu krājums “Baltkrievu mākslinieki Latvijā” gan latviešu, gan baltkrievu kultūras vēstures interesentiem ļauj iepazīties ar plašu panorāmisku skatījumu uz krietni plašāku faktu un secinājumu klāstu nekā izriet no virsrakstā pieteiktajā 1920.–1990. gadu amplitūdā sagaidāmā konteksta.
Grāmata “Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920–1990” vispirms pārsteidz, ļaujot pārliecināties, cik daudz baltkrievu izcelsmes mākslinieku un radošo personību laika gaitā ir atraduši viesmīlīgu mājvietu Latvijā.
Tieši autora subjektīvā attieksme piesaista un mudina lasītāju doties aizvien tālāk laika straumes aizrautu cilvēku un viņu dzīves apstākļu skaidrojumos grāmatas lappusēs, kas atklāj neticami daudz kultūras un mākslas vēsturei nezināmu faktu un laikmeta detaļu, kuras autoram ir izdevies savākt ilgos un rūpīgos meklējumos, kā arī paša bagāto un par savu tautu atbildīgo mākslinieka mūžu vadot Latvijas baltkrievu kultūras dzīves viducī.
Ojārs Spārītis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Arnolds Auziņš “Astotais bauslis”
Ja ievērotu Mozus 10 baušļus, nevajadzētu ne tiesnešus, ne cietumus. Astotais bauslis brīdina nedot nepatiesu liecību pret savu tuvāko. Mēs dzīvojam šodienā, bet no pagātnes aizbēgt nav iespējams. Pat sīka nodevība ietekmē likteni. Kad cilvēku pazaudējam, tikai tad sākam viņu īsti novērtēt.Mīlestība ir tik liela, ka naidam nepietiek vietas. Tas viss romānā.
Ēriks Kūlis “Iezīmētie”
Grāmatas literārie varoņi un nevaroņi mīl un nīst, joprojām bīstas no izsūtījuma, nodod un šantažē, cer un tic, slepus piegādā pārtiku mežabrāļiem un gaida brīvības brīnumu tajos drūmajos pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Kad kolhoza fermas izkāmējušās govis iekar virvēs, lai nelaimīgie lopiņi noturas kājās. Kad cilvēki vakaros slepus klausās radiopārraidi “Amerikas balss”, lai viņu cerības uz šo brīnumu neizplēnētu.
Maija Stepēna “Kad visi grib būt karaļi”
Rūķīši nu ir atpakaļ, bet nebūs laika viņiem ilgi snaust, jo tālu tālu, lielākajā karaļvalstī, briest kas nelāgs.Kas notiek kad visi grib būt karaļi?Vai zini cik daudziem mežš ir mājas?Un kā pasaku māmiņai gāja uz citas planētas?Atkal jauni piedzīvojumi, neparastas satikšanās un brīnumaini stāsti, taču pāri visam staro labestība, iejūtība un vēlme palīdzēt.
Leontīne Apšeniece “Ances pasaciņas”
Jaunākais Leontīnes Apšenieces dzejoļu krājums "Ances pasaciņas".Leontīne Apšeniece ir daudzu iemīļotu bērnu dzejoļu autore un šoreiz mazie lasītāji tiks iepriecināti ar jautriem un nebēdnīgiem mazās Ancītes piedzīvojumiem. Lasot šo grāmatu gan liels, gan mazs varēs doties aizraujošos piedzīvojumos.
Martins Goffa “Bērns miglā”
Septiņus gadus veca zēna nolaupīšana pie kādas sākumskolas sākotnēji šķiet cietsirdīgs, taču visādi citādi parasts noziegums. Tomēr izmeklēšanas gaitā pakāpeniski atklājas zināmas īpatnības — nolaupītājs nekomunicē un neizvirza nekādas prasības. Viņš pat izdara ko citos apstākļos neiedomājumu — jau pašā sākumā atklāj savu seju, ar ko, šķiet, vēlas darīt zināmu, ka izsmej savus izsekotājus. Tie viņu uzreiz identificē, un izmeklēšanā pret savu gribu tiek iesaistīts arī Miko Sirovijs — jo bērna nolaupītājs ir viņa bijušais kolēģis Berts.
Detektīvs vajā detektīvu, kurš, pateicoties savai pieredzei, vienmēr ir soli priekšā. Turklāt viņa vēstījums “sāpes par sāpēm” ir skaidrāks par skaidru…
Vēsma Kokle-Līviņa “Jūsu izvēlei”
Viens no personiskākajiem pazīstamās autores dzejas krājumiem. Par to pati Vēsma Kokle-Līviņa saka: “Manā dzīvē ir brīži, kad liekas ― viss jau ir bijis, redzēts, dzirdēts, rakstīts un lasīts. Mana vēlme sevī mainīties, atrast kaut ko mazliet savādāku, tādēļ uzrakstīju dzeju “Jūsu izvēlei”. To var lasīt kā dzīves stāstu, izmantot tieši tikai kā dzeju vai izveidot viena aktiera tēlojumu. Ja ideju netrūkst, tad var parādīt dzīves atspoguļojumu caur mīlestību. Liekot sevī ieklausīties, stāstā, pamācībās, uzmundrinājumos mīlestībā.”
Sjūzena Grega “Tolteku ceļš"
Sjūzena Grega ir Tolteku nagual (Tolteku mācības glabātāja un skolotāja), dziedniece, reiki meistare un grāmatu autore. Kaut arī Sjūzena ir Dona Migela Ruisa skolniece, viņa pacēla Tolteku meistarības mācības jaunā līmenī, kad sāka mācīt no mīlestības pozīcijas. Sjūzena ļauj mums apzināties to snaudošo spēku sevī, ar kura palīdzību varam izplest apziņu un attālināt robežas, un radīt savu sapņu dzīvi apzināti.
Esmu kopā ar Sjūzenas mācībām jau vairāk nekā 12 gadus un vienmēr pārliecinos, cik daudz ir iespējams sasniegt ar Tolteku meistarību stūrakmeņu — Nodoms, Apzināšanās un Transformācija — palīdzību.
Grāmata “Tolteku ceļš” ir patiess ceļvedis sevis transformācijā.
Kaspars Ķekurs,Sjūzenas Gregas Tolteku mācības organizators Baltijas valstīs
SIA LIEGRA dalība Eiropas Savienības struktūrfonda un Kohēzijas fonda projektā
SIA LIEGRA kopā ar sadarbības iestādi CFLA izstrādā projektu Nr. 8.3.1.2/19/A/015, Digitālie mācību un metodiskie līdzekļi kustību rotaļās un spēlēs, sporta spēlēs un vienspēlēs "Veselības un fiziskās aktivitātes"mācību jomā. "Skola 2030" ietvaros.
1) Sākot no 2019.gada 19.novembra līdz 2020.gada 30.janvārim ir uzsākta projekta vadība, organizēta līgumu noslēgšana. Uzsākta projekta finanšu un grāmatvedības nodrošināšana projekta vajadzībām. Izveidota satura ekspertu komanda.
2) Ir izstrādāts digitālais mācību metodiskais līdzeklis 1.-3.klasei "Veselības un fiziskas aktivitātes" mācību jomā
Andris Caune, Inga Boškina “Ģenerālis Jānis Balodis un viņa dzimtais novads Trikāta”
Ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas nacionālās armijas virspavēlnieks Neatkarības karā (1919.– 1921. g.), dzimis Trikātas Vēžniekos un pirmos 17 mūža gadus pavadījis dzimtajā pagastā. Vēlāk viņa dzīves ceļš aizvijās prom no Trikātas. Nevienā līdzšinējā viņa biogrāfijas apcerē nav minēts, ka bez bērnības un skolas gadiem viņam būtu bijušas vēl kādas saites ar dzimto novadu, lai gan ģenerālis J. Balodis savās “Atmiņu burtnīcās”, kas grāmatā izdotas 2015. gadā, cita starpā (213. lpp.) piemin: “Baznīcas, kapsētas, pamatskolas, tēvutēvu kapi, kas vecākai latviešu lauku paaudzei mīļā, svētā atmiņā līdz mūža vakaram kā saistošs elements, paliek arī tas garīgais, kas vienoja lauku iedzīvotājus starp pilsētniekiem vienā latviskā saimē.”
Mūsu grāmatā ir izsekots, ka šie ģenerāļa teiktie vārdi nav tukši saukļi. Viņš pats, kas cēlies no senas latviešu zemkopju cilts, nekad nav aizmirsis dzimto novadu un ciešas saites ar to saglabājis visu mūžu. Latvijas brīvvalsts pirmajos gados (1920.–1940. g.) viņš palīdzēja un atbalstīja novadnieku kultūras un celtniecības pasākumus. Pēc Krievijas izsūtījumā un cietumā pavadītiem 20 gadiem atgriežoties Latvijā, ģenerālis Jānis Balodis mūža nogalē vēl tikai vēlējās redzēt dzimto sētu, baznīcu un vecāku kapavietu. Mūsdienās trikātieši glabā sava novada dižā dēla ģenerāļa Jāņa Baloža piemiņu, rūpējoties par viņa dzimtās mājas vietu, un vietējā pamatskolā jaunajai paaudzei tiek nodots vēstījums ne tikai par ģenerāli Jāni Balodi, bet arī par citiem sava novada dižajiem ļaudīm un viņu nopelniem Latvijas labā.
