Eimija Heringa “Mēness astroloģija”
Kamilla Lekberga “Ragana”
Kristofers Kārlsons “Neredzamais vīrs no Salemas”
Jeļena Mihalkova “Rūgto mandeļu pīrāgs”
Fotogrāfijā — liela, draudzīga ģimene. Simpātiski pieaugušie, piemīlīgi bērni. Varens, sirms vīrs raugās valdonīgi un skarbi. Viņu vidū ir slepkava un upuris. Bezrūpīgā vasara viesmīlīgajā lauku mājā, kuras saimniece Raisa ir gardu ēdienu gatavošanas burve, pēkšņi pārtop trillerī. Tuvākie radinieki kļūst par nesamierināmiem ienaidniekiem, bet mazbērnu vēlme iepatikties varenajam vectēvam Prohoram — par izdzīvošanas sacīkstēm. Ģimenes pīrāgs ir neglābjami sabojāts un rūgts. Vai slepkava spēs atbrīvoties no baisā zīmoga? Vai atradīsies pazudušās dārglietas? Vai atklāsies tik rūpīgi slēptais ģimenes noslēpums? Privātdetektīvi Makars Iļjušins un Sergejs Babkins ķeras pie piecpadsmit gadu senās lietas atšķetināšanas.
Inga Liepiņa, Santa Vilka “Kāpšanas sports”
Uģis Kuģis “Pāris”
Attiecības ir pats dārgākais no visa, kas mums ir. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā nepiešķir nozīmi sīkumiem, bet attiecībās nav sīkumu: katrs vārds, katrs acu skatiens, katra doma vai nu stiprina attiecības, vai vājina tās.
Svarīgi, kādā pasaulē mēs dzīvojam, jo mūsu iekšējā pasaule veido mūsu ārējo pasauli. Šajā grāmatā paskatīsimies uz sievieti, vīrieti, attiecībām, bērniem un dzīvi no citāda rakursa, no vēdiskās filozofijas redzesloka. Vēdiskā filozofija un kultūra mums ļoti palīdz atgriezties pie saknēm un vērtībām, ideāliem, pēc kuriem tiecamies.
Daniels Goulmens “Tava emocionālā inteliģence”
Augusts Saulietis “Kungs pats savā mājā”
Augusts Saulietis (īstajā vārdā Augusts Plikausis) dzimis 1869. gada 22. decembrī kādreizējā Grašu pagastā (tagad Cesvaines novadā). Dzīvojis no tēva mantotajā zemē, paša uzbūvētajā mājā.
Dzīve laukos, apkārtējā daba bija viņam kā eliksīrs dvēselei, un tur viņš arī vienmēr vislabāk juties. Tur viņš rakstījis savus darbus, tur stādījis augļu kokus, tur 1926. gadā, būdams jau brieduma gados, apprecējis dzīvesdraugu Mariju Valteri, tur dzimuši abi viņa bērni — meita Ilze un dēls Jānis. Pats Saulietis ir rakstījis: “Tas ir ērmīgi, ka es citur, liekas, nevaru un nevaru tā atpūsties kā te...”
Augusts Saulietis ir Vidzemes dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs un esejists — tā varētu raksturot viņa literārās darbības jomas. Nozīmīga ir dzeja, stāstniecība un daļa eseju. Viņš ir rakstījis visu mūžu un sižetus noskatījis no pieredzētā apkārtnē, cilvēku savstarpējās attiecībās, dabā.
Viņš ir arī tulkojis, atdzejojis un bijis starp grāmatu apgāda “Zalktis” izveidotājiem. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Grašu pagasta skolā un Cesvaines vidusskolā. Saulietis rosīgi piedalījies Cesvaines kultūras dzīvē: uzstājies ar priekšlasījumiem, bijis Grašu bibliotēkas dibināšanas iniciators, vācis ziedojumus Doku Ata piemineklim, piedalījies teātra iestudējumos, bijis arī režisors.
Augusts Saulietis aiziet mūžībā 1933. gada 27. janvārī, savā dzīves laikā darbus apkopojis 15 kopotu rakstu sējumos, bet ne visu paspēj izdot.
Rakstnieka darbu daļa padomju laikos bija aizliegtās literatūras sarakstos. Viņa ģimene tika represēta un 1949. gada 25. martā izsūtīta uz Sibīriju. Sieva Marija paspēja paņemt līdzi un tādējādi paglābt no iznīcības rakstnieka rokrakstus un grāmatu pirmizdevumus.
Pēc atgriešanās no Sibīrijas 1957. gadā ģimenei izdodas tikt atpakaļ savos “Sauliešos”, lai arī lielāko daļu ēkas apdzīvoja sveši cilvēki. Atmiņas par rakstnieku nebija zudušas, pie mājas tika pielikta piemiņas plāksne, vēlāk iekārtota rakstnieka piemiņas istaba.
2019. gadā Augustam Saulietim aprit 150 gadu kopš dzimšanas un tas arī Cesvaines novadam ir nozīmīgs notikums, jo rakstnieks ir viens no ievērojamākajiem novada dižgariem, kuru vienmēr piemin, runājot par Cesvaini.
Jaunpublicētajā grāmatā ir ievietoti vairāki mazāk zināmi Augusta Saulieša darbi. Tikai katram pašam lemts izvērtēt, cik šie darbi atklāj rakstnieku vai atbilst mūsdienām.
Vilnis Špats,
Miermīlis Steiga “Noslēpumāinās dāmas vizīte"
Tikai absolūts nejēga var domāt, ka bezgalīgā plašumā uz neskaitāmām milzīgām pasaulēm, kuru vairākums, bez šaubām, apveltīts ar laimīgāku likteni nekā mūsu pasaule, nav nekā cita kā tikai gaisma, kas sasniedz arī mūsu zemi. Bezjēdzīgi ir uzskatīt, ka neeksistē citi dzīvi radījumi ar citu domāšanas veidu, citu saprātu kā tikai tie, kas mums pazīstami.
Džordāno Bruno, itāļu filozofs
Pēteris Strubergs “Papua Jaungvineja tuvplānā. Bijušo cilvēkēdāju zeme”
Kārtējā sērijas “Aiz apvāršņa” grāmata aicina doties piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz otrā pasaules malā esošo Papua-Jaungvineju. Mūsdienās bijušo cilvēkēdāju zeme ir slavena ne vien ar savu eksotiku, bet arī ar ceļošanai bīstamiem apstākļiem. Šajā sakarā, Jūs, cienījamos lasītājus, gaida ciemošanās pie unikālām ciltīm, būs iespēja iepazīt papuasu savdabīgo kultūru, dzīvesveidu un no senčiem pārmantotās tradīcijas. Pie viena arī uzzināsiet, ka šajā zemē laiku pa laikam vēl joprojām kāds tiek apēsts un kas jādara, lai bezbailīgi ceļotāji nenokļūtu laupītāju nagos.
