Grāmatnīca Jumava



Juris Lorencs par Renē Nīberga grāmatu "Pēdējais vilciens uz Maskavu"

Saistošā ikdiena
Somu diplomāta Renē Nīberga grāmata "Pēdējais vilciens uz Maskavu" ir kārtējais apliecinājums tam, ka pati interesantākā, pati saistošākā vēsture ir individuālo cilvēku, viņu ģimeņu vēsture, skatīta caur ikdienas dzīves prizmu. Renē māte Feiga tiek izstumta no ierastās ebrejiskās Helsinku vides pēc precībām ar kristīgā ticībā izaugušu jauktu somu- zviedru tautības puisi. Ar to arī sākās gluži vai neticamais Renē stāsts. Vispirms jau atmiņas par bērnību somiski- zviedriski- vāciski- ebrejiskā vidē, pat krieviskā vidē, nebeidzamie mātes stāsti par Rīgu, kur "bijusi tik laba dzīve", atmiņas par tēva Bruno biežo viesošanos Padomju Savienībā, tikšanās ar radiem Rīgā.

Caur ikdienišķiem, pat sadzīviskiem notikumiem "Pēdējais vilciens uz Maskavu" atklāj daudzas maz zināmas vēstures aizkulises ne tikai Somijā, bet arī Latvijā, Krievijas impērijā, Padomju Savienībā. Laba un vērtīga lasāmviela katram, kas interesējas par latviešu un ebreju tautu, patiesībā visas Eiropas vēsturi.

Vai varat iedomāties, ko raksta Nībergs par 1950- to gadu Helsinkiem? Te būs: "Tēvs pārveda (no PSRS- J.L.) pavisam, lielisku, nelielu televīzijas uztvērēju... Puse no manas klases zēniem nāca pie mums skatīties Tallinas TV pārraides, no kurām mēs neko nesapratām..."

Lūk, kādi bija laiki!

Juris Lorencs