Grāmatnīca Jumava



Jānis Vaivods "Vanagu vēstures lappuses"

Vai jums kādreiz prātā ir ienākusi doma, cik grāmatu sējumos varētu aprakstīt viena cilvēka mūžu — visas sarunas, domas, jūtas un pārdzīvojumus? Interesanti, cik grāmatas nodaļu būtu uz priecīgas, cik uz nopietnas un cik uz raižu pilnas nots? Un, ja rakstītu par veselu dzimtu?
Jānis Vaivods ir viens no tiem novada iedzīvotājiem, kurš ar savu aktīvo darbošanos kultūrvēstures jomā ir labi pazīstams ne tikai novadā, bet krietni ārpus tā robežām. Viņa labo darbu sarakstā ir savas dzimtas un Vanagu apkārtnes vēstures pētīšana, dokumentu vākšana, interviju veikšana, grāmatas “Vanagu vēstures lappuses” rakstīšana. Ar savu aktīvo darbību kultūrvēstures jomā Jānis Vaivods aicina apkārtējos iepazīt pašiem savu dzimtu, savu ciemu un savu novadu, būt savas zemes patriotiem un pa īstam mīlēt darbu.
Grāmatas vērtība nav izmērāma, jo tās saturu veido pašu novada cilvēku redzētais, dzirdētais un stāstītais. Atmiņu stāstu un fotogrāfiju pavadošais emocionālais fons un detaļas ļauj parādīt grāmatā atainotos notikumus it kā no iekšpuses, ievedot lasītāju vēsturiskā piedzīvojumā no Jersikas karaļvalsts laikiem līdz mūsdienām. Arī šī diena kādreiz kļūs par vēsturi un tikai mēs paši esam atbildīgi par tās dokumentēšanu un saglabāšanu. Vārkavas novada dome

Edvīns Tauriņš "Rožlaukums" dzeja un liriskas noveles

...

Un zem tumsas pigām balkonos

Iet Robinsons.

Piestāj, —

Rožlaukums!

Svečturim līdzīgs eņģelis

Pielabo rozes ziedlapu ģeņģerisku.

Paraugies vien, Liepājas jūru Robinson:

Eņģelim rožu klaviatūrā — sava neapdzīvota sala.

(Fragments no dzejoļa “Liepājas Robinsons”)

Vēlos pateikties šīs grāmatas izdošanas iedrošinātājiem un atbalstītājiem – Ērikai Birzkopai, Andrim Kristonam un Ērikam Kūlim.

Ērika, Andri, Ērik! Jūsu vēlība ļauj man sajusties liepājniekam savā Liepājā!

sirsnībā, Edvīns Tauriņš

Timotijs Snaiders "Par tirāniju"

Grāmatas lappuses glabā būtiskāko, ko mēs, iespējams, esam iemācījušies no pagājušā gadsimta vēstures, un visu, kas mums šķiet aizmirsts, ka novērotā vēsture neatkārtojas, bet tomēr dod norādījumus. Divdesmitajā gadsimtā Eiropas demokrātijas sabruka fašismā, nacismā un komunismā. Tās bija kustības, kurās līderis vai partija apgalvoja, ka tā ir ļāvusi cilvēkiem balsot, solīja aizsargāt viņus no globāliem eksistenciāliem draudiem un noraidīja iemeslu par labu mītam. Eiropas vēsture mums parāda, ka sabiedrība var pārtrūkt, demokrātijas var krist, ētika var sabrukt, un parasts cilvēks var nonākt neiedomājamos apstākļos. Vēsture var iepazītināt, un tā var brīdināt. Mūsdienās mēs neesam prātīgāki par eiropiešiem, kuri divdesmitajā gadsimtā redzēja demokrātiju, kas piesaista totalitārismu. Bet, kad politiskā kārtība šķiet apdraudēta, mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs varam mācīties no savas pieredzes, lai izvairītos no tirānijas uzbrukuma. Tagad ir pienācis laiks to izdarīt...

"Sievietes gadagrāmata" iesaka Inese Prisjolkova

Šajā gadagrāmatā ietverti praktiski padomi, kā uzlabot savu personisko labsajūtu un ģimenes dzīvi, kā arī interesanti stāsti no Latvijas vēstures. Kā piesaistīt mīlestību, veselību un bagātību? Kā sievieti ietekmē hormoni un asins maiņas cikls? Kā vecākiem rast laiku pašiem sev? Lasiet par šo un citiem jautājumiem jaunajā sievietes gadagrāmatā!

Galvenās gadagrāmatā apskatītās tēmas: ģimene un bērnu audzināšana, rūpes par sevi: fiziskās un garīgās, finanses, attiecības, horoskopi un maģija, receptes.

Jānis Tomaševskis "Neatkarības čuksti: latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture"

Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pirmā sesija Valkā ir ļoti būtisks ­Latvijas valsts tapšanas notikums. Diemžēl maz zināms un vēl mazāk novērtēts. 
Tēlaini izsakoties, Latgales kongress Rēzeknē ielika vienu Latvijas valsts pamatu stūrakmeni, pamatus uzbūvēja LPNP pirmajā sesijā Valkā, tos uzlaboja otrajā sesijā Pēterburgā, bet fasādi radīja 1918. gada 18. novembrī Rīgā. Taču fasāde bez pamatiem nav iespējama...
Svarīgi saprast, ka LPNP Latvijas neatkarības ideju kaldināja situācijā, kad tās reali­zēšana šķita neiespējama, pat bezcerīga. 
Un tomēr šie cilvēki ticēja Latvijas zvaigznei un bija gatavi mērķa sasniegšanai ziedot visu — arī dzīvību. Tāpēc katrs no viņiem, jo īpaši LPNP priekšsēdētājs Voldemārs ­Zāmuels, ir pelnījis mūsu cieņu, pateicību un piemiņas iemūžināšanu. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis

Elizabete Mieze "Lapsiks dodas meklēt laimi"

LAPSIKS ir labsirdīgs un zinātkārs lapsēns, kurš iepazīst pasauli, mācās draudzēties, uzdod nebērnišķīgus jautājumus un meklē uz tiem atbildes. Kopā ar viņu arī mēs, pieaugušie, mācāmies, bet galvenais — pavadām laiku jēgpilni, labā kompānijā, ieviešot mūsu dzīvē laimes mirkļus. Ģimene nepieciešama ikvienam, bet bērnība ir visbrīnišķīgākais laiks dzīvē! Lapsiks augs kopā ar Jums, atklājot arvien jaunas dzīves šķautnes jaunajās grāmatās ar lieliskām ilustrācijām, krāsošanas lapām un spēlēm visai ģimenei, un kļūs par Jūsu labāko draugu!
Elizabete Mieze

Čārlzs Dikenss Olivers Tvists

Čārlzs Dikenss "Olivers Tvists"
Čārlza Dikensa stāsts par bāreni Oliveru Tvistu aizrāvis un iedvesmojis neskaitāmas lasītāju paaudzes teju divu gadsimtu garumā — romāns pirmoreiz grāmatā iespiests 1838. gadā. Lielā mērā tā panākumu atslēga bijusi autora atļaušanās parādīt ļoti nesaudzīgu tā laika Anglijas portretējumu. Londonas ielās, kurās savu vietu mēģina izcīnīt Olivers, valda nabadzība un noziedzība.Pēc šī darba motīviem uzņemtas arī vairākas filmas un veidoti teātra iestudējumi. 1968. gadā filma “Oliver!” ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākais kinodarbs.

Raimonda Strode Latviešu rotas saktas. No senatnes līdz mūsdienām.

Raimonda Strode "Latviešu rotas saktas. No senatnes līdz mūsdienām"
Latviešu tautas tērpa ansamblī nozīmīgu vietu ieņem rotas, kuru formas un rotājumu veidi izveidojušies daudzu gadsimtu gaitā. Vienas no skaistākajām ir krūšu rotas – daudzveidīgās saktas, kuras nēsāja gan sievietes, gan vīrieši.“Katra senlieta apvieno divus aspektus – redzamo un neredzamo. Redzamā daļa ir funkcionālā nozīme un priekšmeta dekorējums, kamēr neredzamā aspekta nozīme guļ paslēpta formas un ornamenta jēgā, kuras saknessniedzas mitoloģiskajos priekšstatos un maģijā.”Jānis Apals, vēsturnieks un arheologs, LatvijasZinātņuakadēmijas goda doktors