Grāmatnīca Jumava



Konkurss "Atpazīsti durvis literāros darbos"

Atsaucoties uz Muzeju nakts durvju tēmu, apgāds "Jumava" izsludina konkursu "Atpazīsti durvis literāros darbos".
Konkursa noteikumi: iepazīsties ar dotajiem tekstu fragmentiem, atmini/sameklē no kura darba (autors, grāmatas nosaukums) tie ir ņemti. Uzvarētājs būs tas, kurš pirmais atsūtīs visvairāk pareizās atbildes. Atbildes sūtiet uz This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. un This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. (norādot savu vārdu, uzvārdu un telefona nr.). Balvā - jaunākais apgāda "Jumava" skandināvu bestsellers Samuel Bjork "Es ceļoju viena".

1. Nama fasāde neskarta ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, un varam to aplūkot Krišjāņa Barona ielā 12. Bet savulaik ēkas skulpturālā apdare kalpoja par tēlnieka Augusta Folca darbu pirmo vizītkarti un rekomendācijas vēstuli potenciālajiem pasūtītājiem. Virs parādes durvju arkas aplūkojamas divas alegoriskas jaunu sieviešu figūras; vienai rokās ir liesmas atribūtika, bet otra tur linu grīsti, līdzās ir vērpjamais ratiņš kā tieša norāde uz Pfābu ģimenes nodarbošanos. Balkonu virs alegoriskajām figūrām rotā ģimenes augsto pašapziņu apliecinošās lauvu apaļskulptūras, kuru smagnējie, anatomiski precīzie ķermeņi nama otrā stāva logu līmenī rada durvju portāla loģiska noslēguma sajūtu. Pret Vērmanes dārzu vērstās fasādes pirmā stāva nišā labajā pusē novietota...

2. DURVIS.

AIZCIRST DURVIS kaut kam. Padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.

Zinātniskajai karjerai uz laiku durvis bija aizcirstas ciet. Kurcijs A. Vienkāršā dzīve. R. 1959, 115.

Arvien, ik solī un brīdī viņš centies palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, arvien pūlējies pavērt ceļu labajam un aizcirst durvis ļaunajam.

Avotiņa D., Peters J. Baltijas toverī sālīti... R. 1973, 84.

..Roze grib s;akt strādāt. Bet izrādās – nav tik viegli aizcirst uz pagātni visas durvis. Kalniņš J. Pa gadu kāpnēm, R. 1966, 400.

ATVĒRT (pavērt, ATDARĪT) DURVIS kādam, kaut kam. Radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju.

Tā no smacīgajām telpām strādnieku pulki devās uz muzejiem un bibliotēkām, tā apzinīgā proletariāta kustība atver viņiem durvis uz krāšņo kultūras pasauli. Jansons-Brauns J. Latviešu literatūras kritika, III. R. 1958, 133.

Esmu laimīgs, ka beidzot varēšu sistemātiski mācīties, visa lielās galvaspilsētas kultūra pavērs man savas durvis. Sakse A. Pret kalnu. R. 1950, 528.

Pilnos ziedos plaukstošais talants būtu viņai visur durvis atdarījis. Vulfs E. Ziedi, kas ceļmalā vīst. R. 1960, 43.

"..Turklāt jums būs bijusi arī tā gudrība izrādīties ļaužu priekšā par nepieietamu, lai pēc tam var atdarīt viltībai un krāpšanai durvis jo droši un plaši." Kaudzītes R. Un M. Mērnieku laiki. R. 1954, 449.

3. un tie kā zaļi stari no šejienes gāja uz visām pusēm. Bet, kad stāvēja lauka galā, tad visas šīs druvas likās ejam uz ēku atvērtām durvīm, kas tās gaidīja kā plaši atplestas mutes. Un tiešām rudzi ziedēja un viļņojās, kvieši kļuva bronzas krāsā zem jūlija karstās saules, auzas un mieži padarīja dzeltenas septembra sākuma dienas tikai tāpēc, lai ēku durvis varētu apmierinātas aizvērties līdz nākošajam pavasarim.

4Plaša un grezna, tumšos toņos gaumīgi iekārtota viesistaba. Aizmugures sienā plata izeja ar atvilktām portjerām. Šī izeja ved uz mazāku istabu, kura ieturēta tādā pašā stilā kā viesistaba. Šai istabā pa labi sāndurvis ved uz priekšistabu. Pretējā sienā kreisajā pusē stikla durvis, tāpat ar atvērtiem aizkariem. Cauri durvju stikliem redzama daļa no blakus esošās slēgtās verandas un lapu koki rudens krāsās. Priekšplānā ar smagu galdautu pārklāts ovāls galds un tam apkārt krēsli. Labajā pusē priekšā pie sienas plata tumšu podiņu krāsns, krēsls ar augstu atzveltni, kājsoliņš ar spilvenu un divas taburetes. Stūrī labajā pusē stūra dīvāns un maz, apaļš galdiņš. Kreisajā pusē priekšā, mazliet atstatu no sienas dīvāns. Dziļāk aiz stikla durvīm klavieres. Aizmugures plānā abpus izejai etažeres ar terakotas un majolikas priekšmetiem. Pie blakus istabas aizmugures sienas redzams dīvāns, galds un pāris krēslu. Virs šī dīvāna pie sienas karājas portrets, kurā attēlots izskatīgs vecāks vīrs ģenerāļa formā. Virs galda griestu lampa ar matētu stikla kupolu piena krāsā. Viesistabā visapkārt vāzēs un glāzēs daudz ziedu. Ziedi guļ arī uz galda. Grīdas abās istabās klāj biezi paklāji. Rīta gaisma. Saule iespīd pa stikla durvīm.

5. Divas dažādas durvis, divas ieejas un divas, nē -

viena realitāte. Vairs neskaties pār plecu atpakaļ. Viss.

Es to izdarīju!

Šo namu ielokā es gandrīz fiziski jūtu šo man

pasniegto dāvanu – izvēli.

Skatījos zīmes. Meklēju visapkārt, neko neatradu un

arī nesapratu. Tikai šī sajūta. Tā jau arī bija kaut kāda

veida zīme. Tikai kāda? Pēc gadiem vai tikai mēnešiem

vai dienām es smaidīšu – jā, es to zināju, jutu. Tur iekšā.

Iekšā! Sirdī! Es zināju!

Bordertauna – man ienāca prātā – robežšķirtne.

Tiek novilkta neredzama robeža starp „tā bija” un „tā būs”.

Sajūta mulsinoša. Bet laba. Laba gan.

Man ir tik daudz iespēju izvēlēties! Arī tev.

Tikai viena maza nianse...es gribētu te piekārt lielu

lukturi. Tieši debesīs.

Lai labāk zīmes redz...

6Uz augšst ava pirmās iztabas durvīm ar lieliem burtiem bija

uzrakstīts „Makšķer. – vasarnieku sekcija” un turpat arī attēlota

uz makšķeres ieķērusies karūsa.

Uz istabas nr.2 durvīm bija rakstīts kaut kas ne visai sapro-

tams: „Viendienas radošā ceļazīme. Griezties pie M. V. Podlož-

najas.”

Nākošās durvis rotāja īss, bet pavisam nesaprotams uzraksts:

Pereligino.” Pēc tam nejaušam Gribojedova apmeklētājam acīs

sāka ņirbēt no visādiem uzrakstiem, kas bija uz tantes riekst-

koka durvīm: „Pierakstīšanās rindā pēc pap…īra pie Pokļovkinas”,

Kase”, „Skecistu individuālie norēķini”..

Ja kāds izlauzās cauri milzumgarajai rindai, kas sākās jau lejā

pie …šveicara, tad uz durvīm, pa kurām ik sekundi lauzās iekšā cil-

vēki, varēja izlasīt: „Dzīvokļu jautājums.”

Aiz dzīvokļu jautājuma pavērās krāšņs plakāts, uz kura bija

attēlota klints, pa kuras kori jāj jātnieks kaukāziešu apmetnī, ar

šauteni pār plecu. Zemāk – palmas un balkons. Uz balkona -

cekulains jauns cilvēks skatās kaut kur augstumos ar spridzīgām,

spridzīgām acīm, un rokā viņam ir pildspalva. Paraksts: „Pilna

apjoma radošie atvaļinājumi no divām nedēļām ( stāsts, novele)

līdz vienam gadam ( romāns, triloģija). Jalta, Suuksu, Borovoje,

Cihisdziri, Mahindžauri, leņingrada ( Ziemas pils).” Pie šīm dur-

vīm arī bija rinda, bet ne pārāk lielam cilvēku simtpiecdesmit.

Aiz Gribojedova nama koridoru sarežģītajiem līkumiem,

augšup un lejup kāpumiem atradās „MASLITASA valde”, „Kases

nr. 2, 3, 4, 5”, „Redakcijas kolēģija”, „MASLITASA priekšsē –

dētājs”, „Biljarda istaba”, visādas palīgiestādes un visbeidzot, tā

pati zāle ar kolonnām, kurā tante tīksminājusies ap ģeniālā brāļa-

dēla komēdiju.

Atbalstītāji